Bez veidola
Es mēģinu izteikt un uzzīmēt
Neizsakāmus vārdus un gleznas
Dienas beigās tu apgulies gultā
ar savu tukšuma bagāžu
Bez veidola- kad miers ir iestājies un mēs beidzot vairs panikā neskatāmies pār plecu, tad mēs saņemam pļauku sejā.
Es esmu pieturējusies pie atziņas, ka you should always watch your back, bet tomēr tik daudzi uzskata, ka vienu brīdi no savas dzīves arī būtu jādzīvo. Tā nu es domāju, ko darīt, ja tu atkal stāvi kalna apakšā, lai gan tikko biji jau pusē.
Tāpēc jau cerība savā ziņā ir mokoša, protams, skaista un bez-nosacījuma, bet mokoša.
Bez veidola ir emocijas,
tu jūti, ka kaut kas sažņaudzas...
Lai jau- tāpat kalns ir bez veidola,
tas ir abstrakts mērķis uz abstraktu vietu.
Bez veidola es šobrīd saļimusi gan fiziski, gan emocionāli, turu rokās savu datoru.
"Bez veidola" stāvoklis man liek izspļaut asinis uz zemes no tik tikko saņemtās pļaukas.
