Drink up, baby!

Kaut kā par daudz lietots brālis alkohols. Bet nu jau šķiet pierasti.. Tā kā brīvlaiks ir saskatāms tukšās glāzes dibenā, jo skatoties caur alus jūru, tas šķiet kaut kur neesošs, uz vietas stāvošs, pazudis.
Auč, tas bija nāstīgi sāpīgi vērot, un tikai vērot, to kā cilvēkam ir paņemta skausta āda un tai cauri urbj adatu. atkārtošos: Auč!
Ilze ir prom, again. Ar katru reizi īstenībā paliek vieglāk, bet nu ne jau tā, ka mazāk pietrūkst. Vienkārši ir saprotamāks fakts, ka mēs katra esam kaut kur citur, ka kādam kādreiz ir jābrauc atpakaļ un, ka viņa nevar mani glābt. Jo mani vairs nav jāglābj. Bet Ilze, tu zini, ka gaidu tevi jau atpakaļ, jau ar tavu viedokli un bik paciet vel mani un es kļūšu beidzot par tavu viedo tanti, not the other way round.

Vai esat apdomājuši, cik bieži jūs šoziem esat dzirdējuši iestrēgušu mašīnu kaucošās riepas? To iesprūdušo cilvēku saucienus, viņi netiek prom no ierastās ielas, dzīves, notikumiem. Mēs visi esam kaut kur tik ļoti iesprūduši. Viss jau būtu kārtībā, jo mēs jau priecājamies, kad tiekam ārā, bet
cik tad ilgi tas notiek?
Cik ilgi tu vari noturēt savu laimes sajūtu,
sajūtu, ka es izrāvies, norāvies, izšmaucis,
un cik no tā visa tevi vispār dara laimīgu?

[Domājot par to, guļot uz viesistabas grīdas]

Vnk jāļauj tumsai tevi apņemt, jāļauj komforta zonai atpūsties, ik pa laikam, un nevajag kautrēties beidzot step up un ļaut sevi iepazīt.

So, this is my hello.

Comedia.

Beidzot laiks ir sācis ātrāk iet.
Viss šķiet labi, pareizāk sakot, ir labi.
I'm coping ar domu, ka tas nepazudīs.
Jo vairāk filmas top skatītas, jo vairāk viss...
"Fade away"
Un tas ir super, kaut vai paskatamies
No tās puses, ka es pat zinu, ko darīt
Ar savu prātu, uzvedību un domām,
Kuras, protams, tiek pēc iespējas iznīcinātas.
Es zinu kā kooperēt ar to.
Es ticu, ka šis vēl nav īsti pareizais (tas ir nežēlīgi relatīvs jēdziens) variants,
Bet i'm on my way, darling!

Really?? Ārprāts.

Ir pienākušas sava veida nedēļas beigas.
Un tajā mirklī ir jāsāk pārdomāt, kas ir padarīts.
Wtf, kurā mirklī es tā norāvos?
Biju uzrakstījusi rupjāku vārdu, bet cenšos vēl būt pieklājīga.
Tas ir nelabi, ka man pašlaik ir vīna glāze un sāpīga mūzika, bet visā visumā smieklīgi.
Šodien to vien daru kā smejos. Par sevi, sevi un sevi.
Bet visā visumā, pietiks laikam tēlot, it's not cool.
Ir grūti, kad ir sev jāaizliedz domāt. Kopumā sanāk diezgan labi.
Bet kāpēc viss ir jāizdara? tā kā pavēle. es pati esmu lelle savā izrādē.
Kā režisors es varētu sevi izkomandēt, bet tomēr, aktieri ar ambīcijām vienmēr ies savu ceļu.
Shit, i wish it was the right one.
Jā, es eju cauri kkādam freakin stulbam periodam, kuram vajadzēja būt pirms 3 gadiem.
Te arī izpaužās manis pašas sačakarēšana piecu gadu garumā, tieši mana deguna priekšā.
Laikam būs jāaiziet uzrakstīt scenārijs rītdienai.

Tā dīvaini.

Ilze pazuda.
Kaut gan no mūsu izdomātās virtuālās pasaules, bet tās trīsas iekšās neizpalika.
Ar to es arī viņai paspiežu iedomātu roku, jo labi, ka zinu, ka viņa ir priecīga.

Well, i fucked up.
I wish, ka es būtu blackout pavēlniece.
Bet visā visumā, būs neforši kādu laiciņu. Neforši neredzēt, ka tas laiciņš beigsies.
Bet kūkas virskārta man turas diezgan pozitīvi smaidīgi. Es cenšos, savējie sapratīs.
Un ņemot atkal no otra gala, wtf nekas jau nav noticis.
Esmu sava prāta iesprostota (HELP).
Bet es cīnīšos līdz pēdējam un gan jau vienu dienu es atradīšu izeju. Un es varēšu citus cilvēkus uzklausīt un nedomāt, ka mani tas emocionāli ietekmē.
Es esmu tajā straumē apstājusies un sapratusi, ka kaut kas ir jāmaina ar mani. Es jau esmu unikāla ar to.

Tikai nepārprotiet, visiem patīk pārspīlēt.
un daži cilvēki vnk ir kretīni, tas ir jāpieņem. Kāds katrs ir, tam ar tādu jādzīvo.