Ir jāatgriežās

Lai mēs labotu kļūdas un tiktu uz pareizā ceļa, visātrākais variants ir atgriezties atpakaļ un sākt no sākuma.
Man gan tikai vajag pāris filozofiski relatīvu mēnešu laika mašīnu.
Bet man ir kruta laika mašīna, jo viņa ir ieslēgta manā gribasspēkā.

5 out of 7

nu ko, visa nedēļa tika brutāli nodzerta.
Tā nedaudz žēl, ka jēgu tagad tam neredzu, bet vispār, kad tad vēl,
ja ne jaunībā?
Un visjautrākais vakars izrādījās non-alcoholic-tea party, tas bija ōsm.
Tā kā šo nedēļu man raksturo tikko atrasta bilde:

Tieši tā, nedaudz grūtības bij atbrīvoties, 
bet nu čujs, ka varam, bija kā debesskrāpji!

FAKtiski..

I'm on the old track.
bija labi tie divi "pohuj rēksim" mēneši.
Un kur esmu tikusi?
Nekur.
Savā prātā iesprostota.

Viss taču ir ok!

Neļauj, neļauj, neļauj man izraut savas iekšas un izšķaidīt pret sienu. 

Ienīstu savu slikto atklāsmju zemapziņu.

Es sevi ievedīšu bedrē, vienalga ko es daru, tas neilgst un tas seriously sāk kaitināt.

Iemāciet man, lūdzu,  ilgāk priecāties!

VD

Run for the hills, pick up your feet and lets go.
We did our jobs, pick up speed now lets move.
The trees cant grow without the sun in their eyes.
And we can't live if we're too afraid to die.

 "Kaut kā" par daudz

šodien.

over and over again

Sliktākā hipnoze ir klausoties vienu dziesmu atkal un atkal.
Klasisks svētdienas vakars, kad saprotu,

es vairs nevaru savākties.

Jā, rīt būs jauna diena, es gan negribētu lietot vārdu "jauna", jo tā būs tieši tāda pati, kā citas pirmdienas.
Bet man tā kaitināja šīs sajūtas un man nepatīk sajūta, ka atkal staigāju pa tik ļoti zināmo ceļu.
Kāpēc es nemāku labo sajūtu noturēt?
Jo no rīta Valmieras koju gultā man nāca atklāsme, kuru dienas laikā esmu pārvērtusi par savu living hell.
Tas bija kaut kas labs, bet tas pazūd. Kurā no tajām daudzajām manas psihes kastēm?