Neesošā nedēļas atskaite.

Pazūd vēlme socializēties. tas ir tas, ko šajā svētdienā vēlējos par sevi uzzināt. Ir taisnība, ka mani vairs nedrīskst vienu laist ballēties. Tā kā home sweet home uz mistiski pārdomājošu periodu.

Nav tā, kā gribētos.
Bet jebkurā gadījumā ir Fucked up..

Ir pārāk liels, konstants miers.
Bet, ja sāksies unstable periods, tad tas atkal nebūs labi.
Tāpēc jāpaciešās, un jāsamierinās ar mieru.
Tikai ir tāda vēlme dažreiz neredzēt acīmredzamo, dažreiz neiztulkot cilvēku ķermeņu valodas, dažreiz neizanalizēt viņu pagātnes problēmas.

Ir vēlme atslēgties, mūzika mini palīgroka šajā jautājumā.
So, dziesma svētdienas dienai:
http://www.youtube.com/watch?v=mvOiFmjExx4&feature=related

Piektdien izjutu kko tādu, ko nekad nebiju pieredzējusi.
Bet no visa mums ir jāuzmanās, ka tik savu spoguli kaut kur neieraugi, kā rēgu, kas paslīd tev garām.

Ievilksim dziļāk cigarešu dūmus un apslāpēsim kairinošās iedomu liesmas.
Realitāte ir tā, kur mēs parasti attopjamies, kur mēs dabūjam pļauku sejā.
Kad mēs izaugsim, kad, kad, kad?
Bet kāpēc man neļauj paturēt bērnību vai arī fry thoroughly (sacepties) par nākotni?

Svētdienas pārdomas viedajai tantei.

Nē, es nedzīvoju priekš viņas,
bet jā, es domāju viņai.
iestājies automāts.

Upgraded coffee&ciggarettes.

Šodien manā īpašumā ir vēl 24 brīvas stundas. Tādēļ rīta pastaiga vienai uz tālo All Cappuccino bija debešķīga. Tieši tas, kas vajadzīgs. Pa nedēļas ietaupīto naudiņu tiku pie krutākām cigaretēm un krutākas kafijas.
Es uzrakstīju māsai vēstuli, rakstīju un domāju, ka pietrūkst. Cik tad ilgi var sev tās acis aizmālēt? Bet kamēr tas nenāk uz āru, tas vēljoprojām ir mans noslēpums.
Es atkal pieslēdzos mūzikai, sava enerģijas deva pāris dienām ar to ir uzpildīta. Jo biju iztukšota... Un jo vairāk centos tāda nebūt citu acīs, jo vairāk es iztukšojos. Bet es izdarīju visu, ko no manis prasīja, tādēļ arī biju pelnījusi sevi šodien palutināt.

Tā dīvaini, ka rīt jāiet pie viedās tantes, viņai paziņot, ka tas, kas visvairāk nosloga manas domas ir viņa. Varbūt viņas pašapziņa celsies, muah, paspēju tikai noklepoties par šo teikumu. Viņa ir the most mistēriskākais un visumu iemosojošākais cilvēks manā dzīves ikdienā.

Baigi gribās kaut kur aizceļot, kaut kā izrauties. Iespējams man pat vairs nav no kā bēgt, tas liecina, ka man pašai tiešām gribās kādu avantūru. Kaut ko no kā sūkt enerģiju atlikušās 2 nedēļas. Jā, ceļojumam varētu būt energy level priekš divām nedēļām. Ātri mēs pagurstam, visvairāk paši no sevis un no visiem pārējiem. Viss ir nogurdinoši, tikai atšķirība ir tajā vai patīkamā veidā vai nē. Ilgas pēc "X", lai arī kas tas būtu, ir jūtamas ikdienas rosībā. Bet miers neatstājās. Un paškontrole lielākoties darbojās, tā kā viss ir štokos.
Pirmdien vajadzēja/nevajadzēja iereibt/sadzerties. Bija labi, bija dīvaini, bija interesanti, lai vai kā bija. Un visā visumā laikam jau labi, ka bija. Vismaz bija jā, kuru nevajag nožēlot, cik esmu mācījusies no saviem līdzgaitniekiem.
Mēs visi tādi rudenī iegrimuši, kaut gan rudens depresija mani nav sasniegusi, vismaz ne man redzamā veidā. Visi ir kaut kur ierakušies, paši savā rudenī, savā rudens grāmatā, savā rudens tējā, rudens rudenī. Jo lietus mūs tur katru savā rudens dīvānā pie sava rudens televizora. Un tā nu mēs visi rudeņojam. Cik skaisti būtu aizbraukt kaut kur un parudeņot kopā.
Katrs ir individuāls rudens egoists. Bet tomēr, šī ir dziesma, kas raksturo un apgaismo, uzliesmo mūs līdz pareizi vajadzīgajam rudens enerģijas līmenim.

Vai parudeņosi kopā ar mani?

Pilnīgs plezīrs, kas sajaucas ar patīkamo sajūtu, ka robežas attālinās no manis.

Ābols no ābeles tālu nekrīt.

Kārdinājums tik ātri nepāriet, kā gribētos.

Jūtos gandarīta, ka sestdienas dienā 3 stundas nosēdināju savas smadzenes pie angļu valodas mājasdarba. Protams, paskatoties uz demonic side, man nav vispār nekādas personīgās dzīves, jo šodien visu dienu pavadu mājās, tādēļ arī šī cēlā mājasdarba pildīšana sāk šķist pretty nožēlojama.
Vismaz tajā laikā nevar sajust vientulību, kāda pārņem, kad mājās ir viens. Un tagad, kad darbiņš pabeigts, ieleju savā atvērtajā sirdī vīnu, lai viss, kas ir, pazustu. Šajā sakarā arī es pārtopu par ābolu, ar katru ielieto vīna glāzi blakus ledusskapim virtuvē, manī garīgi iemiesojās manu vecāku tēls.

Mana māsa vakar pateica to vienīgo teikumu, kuru tik ļoti biju vēlējusies dzirdēt :"Man tiešām liekas, ka tev ir palicis labāk..." Paldies viņai par to.
Bet vīns, vīns, vīns manai dvēselei bija vajadzīgs. Man tiešām ir vēlme nodzert šīs nedēļas emocijas. Emocijas, kuras es neapjaušu, nevaru izskaidrot un varbūt pat nezinu, bet still, ir vēlme nolikt aiz muguras. Kā teicu mammai, mēs kā mākslinieciskas dvēseles, tikai šādi mākam sevi stabilizēt, vai arī destruktivizēt. Visā visumā, mums ir vajadzīga vīna glāze kaut kādā dzīves periodā. Dzīves skaidrība aptumsumā.
Sāk atkal pārņemt tā pretīgā sajūta, kad negribās, lai laiks iet uz priekšu, jo sāku apjaust, jo tālāk, jo trakāk būs. Bet kaut kā jau izdosies.

Otrdiena ieviesa dīvainas emocijas, tāpat kā trešdienas Gata izlecieni. Man vienkārši nepatīk sajūta, ka kādam ir manis iedomāta vara pār mani. Trešdien biju sašauta par cilvēka ļoti pārsteidzīgo ienākšanu manas intīmās auras zonā, šokējoši. Bet tas arī ir pārdzīvots, mēs katrs esam savādāks un par to īsti nevar nevienu nosodīt.
Viedā tante vakar izjautrojās, jo seansa beigās apjēdza, ka 45 minūtes ir mēģinājusi mani sadusmot. She almost did it. Bet nu es jau ar neesmu ar pliku roku ņemama.
Tā nu es mierīgi pārdzīvoju dienas, baidīdamās atvērt durvis, kādam, kurš varētu teikt pēdējos vārdus, bet tas nenotiks, kā mamma saka vienmēr ir jādomā pozitīvi. Tāpēc tā grūti, ja šis cilvēks pats ir ieslīdējis bezcerības nodaļā. Man ir jāatrod plāns kā keep me in peace.
Bet šovakar no more worries, vīns un cigaretes ir plāns, kaut gan nedaudz jau ir ievilcies šis plāns.

Esmu palaidusies, vārdi ir izplūduši par daudz, informācija ir ielaista apritē. Tikai tā, tā, tā ir vērts sevi pasargāt, aizslēdzot ciet visas durvis.
Jā, es ļāvos kārdinājumam, ū, slikta meitene, es zinu.
Es ieraudzīju mazos priekus, bet tie well, they don't last that long. uzrodās ik mirkli lietas, kas sit, sit un vēlreiz iebaksta ar pirkstu uz lietām, kas sāp.
Es lepojos ar sevi, ka šopiektdien neattapos priekā, tas ir labi, kaut kādas pārmaiņas ir vajadzīgas.
Asinssarkanas rozes..
Kaut kā vienkārši ienāca prātā.
Man dzīves mazais sapnītis ir aiziet uz Bites blūza klubu dienas vidū un tā vienkāršum vienkārši dzert pie letes. Jā, katru reizi nākot mājās no viedās tantes par to iedomājos.
Dīvaini, cik ļoti mana māsa priecājās ar mani runāt, grib mani redzēt.
Tad laikam kaut ko ar to visu esmu ieguvusi.
Es cenšos, cenšos sevi piespiest kļūt par to, ko es vēlos.
tās slēgtās durvis mani fascinē un plusā asiņainās rozes.

bezpersōnības vieglums

Disconnect and self destruct one bullet at a time
What's your rush now, everyone will have his day to die

Pieduros kaut kādas nezināmas grupas, nezināmas dziesmas vārdiem. Tas jau laikam tikai tāpēc, ka mūsos kūsā tā vēlme kaut kam kaut vai mazmazmazlietiņ pieķerties. Kam citam, ja ne kaut kam tik primitīvi vienkāršam, ko es zinu, ka man pēc pāris dienām apniks. 

Savējie sapratīs.

Well I see you've got your bible
Your delusion imagery
Well I don't need your eternity
Or your meaning to feel free
I just live because I love to
And that's enough you see
So don''t come preach about morality
That's just human sense to me

First aid kit-hard believer

Tāds piektdienas vakara tukšums.

Tāpēc, ja tev ir atvērta sirds, ielej tajā vīnu.