Klasisks svētdienas vakars, kad saprotu,
es vairs nevaru savākties.
Jā, rīt būs jauna diena, es gan negribētu lietot vārdu "jauna", jo tā būs tieši tāda pati, kā citas pirmdienas.Bet man tā kaitināja šīs sajūtas un man nepatīk sajūta, ka atkal staigāju pa tik ļoti zināmo ceļu.
Kāpēc es nemāku labo sajūtu noturēt?
Jo no rīta Valmieras koju gultā man nāca atklāsme, kuru dienas laikā esmu pārvērtusi par savu living hell.
Tas bija kaut kas labs, bet tas pazūd. Kurā no tajām daudzajām manas psihes kastēm?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru