Ir pienākušas sava veida nedēļas beigas.
Un tajā mirklī ir jāsāk pārdomāt, kas ir padarīts.
Wtf, kurā mirklī es tā norāvos?
Biju uzrakstījusi rupjāku vārdu, bet cenšos vēl būt pieklājīga.
Tas ir nelabi, ka man pašlaik ir vīna glāze un sāpīga mūzika, bet visā visumā smieklīgi.
Šodien to vien daru kā smejos. Par sevi, sevi un sevi.
Bet visā visumā, pietiks laikam tēlot, it's not cool.
Ir grūti, kad ir sev jāaizliedz domāt. Kopumā sanāk diezgan labi.
Bet kāpēc viss ir jāizdara? tā kā pavēle. es pati esmu lelle savā izrādē.
Kā režisors es varētu sevi izkomandēt, bet tomēr, aktieri ar ambīcijām vienmēr ies savu ceļu.
Shit, i wish it was the right one.
Jā, es eju cauri kkādam freakin stulbam periodam, kuram vajadzēja būt pirms 3 gadiem.
Te arī izpaužās manis pašas sačakarēšana piecu gadu garumā, tieši mana deguna priekšā.
Laikam būs jāaiziet uzrakstīt scenārijs rītdienai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru