es jūtos apdraudēta no tuvākajiem. var redzēt alkohola izpausmi, vēlmē sekot visam, ko tu dari, izkontrolēt tevi, būt gādīgiem, čubināt teikumus, bildes, filmas. Tā traki sačubināt.
Mans rīts sākās ar augstas frekvences galvassāpēm. Kā jau piektdiena.
Es esmu viens liels paradokss. Kā tā sanāk, ka cilvēks, kurš ir visatklātākais, vismazāk visiem uzticas? Bezjēdzīgi gaidot, ka kāds mani pazīs, lai gan pati sevi nepazīstu?
Liekas, ka nedaudz nāk smadzenes klāt, bet ieraugot, cik domu gājiens, viens gabals, kuram pievienojas pārējie, teiksim tekilas šoti, ir bezjēdzīgs, gribās domāt, kas notiek?!
Un atkal ir tas vidusmiers. Lai gan manas domas [!] mani rauj pušu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru