trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs

Saņurcītā rīta atvadu pavirši uzrakstītā zīmīte.

Nu ko, nāsīs sitas ceļa jūtis.
Ein problem, mes nezinām vai brauksim, bet izliekamies, ka jau braucam.
Bet BRaUkSiM! Nav variantu, nav izvēles.
Lai vai kā, mans dusmu čoms smagi parādīs savu vaigu, ja Jāņi netiks svinēti Jūrkalnē.

Es gribētu teikt, lai mani 3 ha un pārējais rajons, saturās no Ilzēm. It might get dangerous.
Un es patiesi ceru, ka kāds cits čakras un 6. prāta līmenis tiks īssavienots, nu jūs jau ziniet,
tā, ka Dzirksteles!
Jūti to noskaņu, kas virmo gaisā?
Novirmos, ka prieks.

Mana viedākā draudzene [mums gan ir diezgan vienpusīgas attiecības], bet tomēr, liek aizdomāties. Es nenāku ārā no viņas "dzīvoklīša" ar domu, ka vēlos kādu vainot. Bet kaut kā smadzeņu krokās iespiežas fakts, ka visa mana ģimene ir f**k up. Lalala.

Dziediet! Dušā! Dziediet ceļā uz Pļavniekiem, ou, spēcīgakais Latvijas koks ir pilns ar zelta idejām. Un es šausmīgi ceru, ka viņa to apzinās.
Būs ok, būs okokok. Mēs jau ļoti mērķtiecīgi uz to ejam :)



Uh, bija smagas brīvdienas.
Tā bija apziņas karantīna.
Tā bija veselā saprāta karantīna.

Bet mēs ejam uz priekšu.
Viens dublis ir beidzies, viens īss moments no manas dzīves.
Tas jau ir tas jautājums, cik lielu nozīmi tam mēs piešķiram.



Atrodi vēl bildes "jaukai" noskaņai @ www.thisisnthappiness.com

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru