Liekas tik sen, kad es te biju. Gan šeit, gan vispār. Man plāns neizdotos, ja šeit būtu daudz biežāk.
Lai arī ikdiena ir miermīlīguma iemiesojums, vīkends bija jautrs. Manas acis ir sarkanas, jo neesmu 5 naktis normāli gulējusi, tas arī izsaka to, ka es priecājos, ka es nedaudz pietuvojos īsta studenta dzīvei. Piektdiena bija "prieks", brīvs alkohols, sestdiena bija princesīga, dīvaina, jo mums ar Martu smagi riebās tas, kas notika. Bet es priecājos par aliņu pie martas. Sajutos more or less kā mazā māsa.
varbūt vajadzētu mini pauzi ieturēt. Jap, jap, pēdējā laikā biežāk par you know who runāju, bet nebija ieplānots šonedēļ bieži saskrieties, tāpēc priecīgā pauzīte nenāktu par sliktu.
Jā, es lēnām sāku lasīt bībeli. Viņa ir melnā krāsā un izskatās ļoti bīstami respektabla, bet nu pirmās trīs lappaspuses jau priekš manis liekas nesaprotami dīvainas un neiespējamas. Bet labi, kas jādara, tas jādara.
Prieks bija Ilzi satikt. Viņa teica, kas es stāvu uz vietas tramvaja pieturā.. Uz šīs nots atļaušu katra domām skriet debesīs. es iešu pastāvēt kaut kur, kur pat vējš nepūš un neizmaina neko.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru