Pēc viedās tantes, es slīdēju pa ielām ar domu mutuli. Tas bija dīvaini, cik netīšām uz manas galvas uzkrita trīs bijušie klasesbiedri. I was cool, mission accomplished. Ja tā padomā, mans uzdevums nav nemaz tik grūts, vēl tikai čut, čut jāpaciešās man manā dzīvītē un drīz jau viss nāks ar prieku.
Jā, jā, Cālīša lekcija šodien manī ieviesa kaut kāda dīvaina veida dusmas. Var just mana biologa domāšanu, jo, ja zinātnes un reliģijas piemēri, it īpaši zinātnes pasniegšana, ir tik primitīvi tizla, tad nu paldies par desām.
Bija mierīgas, dzerstiņa ar 75% grāla un dziesmu brīvdienas. Bija forši, ne par daudz un ne par maz. Mājās vienai būt vairs neiedveš paniskas bailes, solis nākotnē.
Esmu seriālu frīks, bet tas atslogo no visa pārējā. Kāpēc gan nepavadīt laiku skatoties kaut ko, kas vieš dajebkādas emocijas, vismaz viņas ir :)
Nav tik traki kā likās, bet kaut kas mainās. Vieds ir mans smadzeņu skalotājs, vēl viedāks ir kaut kas mums nezināms. Gudrība ir relatīva.
Mana galva mani moka, bet man jau nesāp galva, man sāp dzīve, kā teica 100% pohujists.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru