Tikko atnācu mājās no relatīva prieka. Es nevaru vnk pagulēt, tāpēc rakstu, jo aiztaisot acis, pasaule smagi maina savu dimensiju un viss ir kā karuselī.
Nepatīk, ka tad, kad aiziet paballēties vienmēr uzrodas "kāds". Interpretējiet pēc savas patikas.
Jo vairāk alokohola bija manās iekšās, jo vairāk atnāca atpakaļ sajūtas- nekādu iespējamību. Paldies Ilzei, jo viņai es vēl varēju atvērties, to laikam man vajadzēja.
Es izturēšu to, ko vajag. Tā kā Katrīna prom, tad tas fakts ar slēgts, Ilze tagad kādu laiku nebrauks uz Rīgu, es izturēšu. Būs viegli... katrīna man pateica, ka es esmu kļuvusi pozitīvāka, tāds jau ar bija mērķis, vai tad nē???
Dīvaini, cik ļoti var mainīties attieksme pa nieka 3 nedēļām..
Man nav ne mazākās jausmas, kas ar mani notiek un vai vispār kādam ir kāda nojausma. Jo viss ir labi, jo nav nekas kam būt slikti.
Es te palikšu, bet nekas nemainās, visi būs mierīgi, Ilze tu mani glāb, vienmēr esi, un man nav ne mazākās nojausmas, ko darīt.
Dievu nedrīkst personificēt. Senāk es meklēju tajā patvērumu, tagad ir fakti, kuri dziļākā būtībā, nekad nevarēs būt fakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru